Adīšana priekam 2.daļa - Anitras raksti - Rakstu katalogs - cikucaku
Sestdiena, 10.12.2016, 00:15Sākums | Reģistrācija | Ieeja

Vietnes izvēlne

Pastāsti par mums!

Ieejas forma

Lietotāja vārds:
Parole:

Čatiņš

200

draugi

Meklis

Kāds būs laiks?

Laiks Rīgas GISMETEO: Погода по г.Рига

Aptauja

Kā cīnies ar sniegu?
Atbilžu kopskaits: 25

Statistika


Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Komentāri: 4
Forums: 25/100
Saišu katalogs: 24

Mūsu banneris

ciku-caku

deposit uploader

SMS sūteklis

Rakstu katalogs
Sākums » Raksti » Anitras raksti

Adīšana priekam 2.daļa
Zinu, ka agrāk sievas vilnu mazgāja ar rokām siltā vasaras dienā lietus ūdenī. Es šovasar izmazgāju ar rokām 13 kg vilnas un sabruku. Viegli jau izklausās: vilnu iemērc mīkstā ūdenī, lai atmiekšķētu netīrumus. Tad izspaida, saliek uz sietiem, lai notekas, tad mainot ūdeni mazgā viegli spaidot. Es no tās vieglās spaidīšanas uz pusnedēļu paliku bez rokām. Un uzzināju, ka Ķoņos pieņem arī nemazgātu vilnu, pēc pārciestā cena mani vairs neinteresēja.
Ja vilnu grasies kādu laiku glabāt, tad nemazgā to, citādi maisos iemājos peles. Vilna jāglabā sausa, citādi tā zaudēs savas labās īpašības.

Šķiedru veidi
Dabīgā šķiedra: dzīvnieku izcelsmes — vilna,
— zīds
Augu izcelsmes — kokvilna,
— lins
Ķīmiski ražotas šķiedras: mākslīgās — viskoze
Sintētiskās — poliamīdu grupa: neilons, akrils, kaprons, takels;
— Poliesteris;
— Poliakrili: dralons jeb kurtels jeb nitrons
— Acetāts
— Likra
— Lureks

Mākslīgās šķiedras iegūst, pārstrādājot dabīgas izcelsmes izejvielas: no celulozes iegūst viskozi, dažreiz izmanto piena kazeīnu un citas izejvielas. Sintētiskās šķiedras ražo no akmeņogļu, naftas un gāzes blakusproduktiem. Mākslīgās un sintētiskās šķiedras parasti pārspēj vilnu smalkuma, garuma un izturības ziņā. Tās var nokrāsot košākās krāsās. Taču no dabiskās vilnas tās atpaliek pēc higiēniskajām īpašībām: higroskopiskuma, siltuma saglabāšanas spējām un elastīguma, tāpēc var cerēt, ka dzija būs silta un patīkama, ja tās sastāvā ir vismaz 30-40% dabiskas vilnas.

Dziju ābece
Akrils
Akrils ir poliamīda šķiedra, ko iegūst no dabas gāzes. Akrila šķiedru:
+ viegli nokrāsot košos toņos, tas nesaveļas, nesaraujas, nestiepjas, ir silts, bet ne vienmēr.
— nav hidroskopisks, adot gurkst.
Adītājas atzīst, ka akrils no akrila atšķiras, pērkot to vajag burzīt un taustīt, ja pēc taustes tīkams, tad jau arī patiks valkāt. No akrila dzijas iesaka adīt rotaļlietas. Ja akrils pievienots vilnas dzijai, tad adījums labāk notur formu, labāk valkājas un to var mazgāt veļas mašīnā.

Alpaka jeb lama
Lamas ir kamieļu dzimtas dzīvnieki, tāpēc šī vilna līdzīga kamieļvilnai. Alpaka ir lamu dzimtas kalnu kaza. Lielākais alpakas vilnas piegādātājs ir Peru. Alpaku parasti vērpj kopā ar aitu vai merīnvilnu vai sintētiskajām šķiedrām, piemēram, akrilu. Alpakai ir skaisti dabīgie toņi, no balta, tradicionāli bēšā un sudrabotā līdz brūnam un pat melnam.
! Alpakas dziju nedrīkst glabāt kopā ar naftalīnu, bet kožu aizbaidīšanai jālieto lavandas, tabaka un ciedru eļļa.

Angora
Šo dziju vērpj no angoras trušu vilnas. Tā ir ļoti maiga, pūkaina un silta. Bet, tā kā trušu vilnu nav iespējams stingri nostiprināt pavedienā, viss, kam piespiedīsies maigais adījums, nopūkosies. Tāpēc 100% angoras dziju nemaz neražo, trušu vilnai pievieno merīnvilnu vai akrilu. Turklāt angoras izstrādājumus nedrīkst mazgāt, vēl trakāk, tos nedrīkst pat samērcēt! Tīrīt drīkst tikai ķīmiski. Bet, ja angoras izstrādājumus valkā uzmanīgi, tad tie kalpo gadiem, jo vilnai ir viena laba īpašība, tā pašattīrās.

Acetāts un triacetāts
Tā ir mākslīga, ne sintētiska, šķiedra, ko iegūst no acetilcelulozes. Šķiedru nereti sauc par mākslīgo zīdu, jo spīd un laistās, bet acetonā iemērkt, izšķīst. Dzija, kam pievienots acetāts, labi tur formu, ir elastīgi un tīkami ādai. Ja dzijai pievienota acetāta šķiedra, tad mazgāt drīkst līdz 30 oC ūdenī, adījums ātri izžūst, bet to gludināt drīkst ļoti uzmanīgi. Parasti to pievieno kokvilnas, vilnas un mohēras dzijai.

Dralons
Krievijā to sauc par nitronu, ASV — par orlonu vai akrilanu, Japānā — par kašmilonu, Anglijā — par kurtelu, Vācijā — par dralonu vai volpjulu.
нитрон - в СССР, орлон и акрилан - в США, кашмилон - в Японии, куртель - в Великобритании, дралон и вольпрюла - в Германии
Sintētiska poliakrilnitrila šķiedra, kas pielīdzināma vilnai. Vislabākā sintētiskā šķiedra, kas, līdzīgi kā vilna, izturīga pret stiprām skābēm un sārmiem. Dralona tērpus var tīrīt ķīmiski ar benzīnu, acetonu, bet fenols un formalīns šo šķiedru bojā. No dralona gatavo trikotāžu, paklājus, audumus.

Kamieļvilna
Adīšanai izmanto pavilnu, kas ir īpaši silta. Kamieļvilnu iegūst ķemmējot, tāpēc tā ir dārga. Tā ir vidēji rupja, var būt gan mīksta, gan asa. No kamieļvilnas dzijas ada jakas, mēteļus. Dzija labi mazgājama, nesaveļas.

Kaprons
Sintētiska šķiedra no poliamīdu grupas. Izturīga, elastīga, nedilstoša, labi tura formu. Valkājot elektrizējas, gaismā pamazām kļūst trausla. Kapronu pievieno vilnai un kokvilnai, lai pēcāk adītu elastīgas zeķēs, sporta tērpus vai peldkostīmus.

Kašmirs
Iegūst ķemmējot smalkvilnas Kašmiras kazas Tibetā. Pašlaik lielākais kašmira piegādātājs ir Ķīna. No tā gatavo ļoti dārgus plānus vilnas, zīda, pusvilnas vai kokvilnas sarža audumus.

Kokvilna
Kaut kokvilnas šķiedra Indijā bija pazīstama jau 7.gs.p.m.ē., taču Eiropā tā parādījās tikai 1772.gadā, protams, to no Indijas atveda angļi. Kokvilnas izstrādājumiem nekaitē bieža mazgāšana, tas labi elpo un nesviedrē. Kokvilnas šķiedra silda labāk kā lins. Kokvilna ir izturīgāka par vilnu, toties mēdz izstiepties un salīdzinoši ilgi žūst. Lai dzija būtu elastīgāka, tai pievieno akrilu, lai nestaipītos, to merserizē. Vārds cēlies no angļu izgudrotāja Dž. Mersera uzvārda. Merserizācija (mercerisation) nozīmē šķiedras apstrādi ar stipru sārmu NaOH šķīdumu, un dzija kļūst zīdaini spoža, stipra, mīksta. Merserizēts pavediens nezaudē nevienu no kokvilnas labajām īpašībām, toties uz mūžu iegūst jaunas: kokvilnu var nokrāsot košās krāsās, kas neizbalē, adījums ilgi saglabā labo izskatu un nemaina izmēru. Klausi man, nekad nepērc kokvilnas dziju, kas nav merserizēta! Tas nekas, ka ficē tā izskatās kārdinoši, ļoti bieži pēc pirmās izmazgāšanas rokdarbs sāk izskatīties pēc grīdas lupatas. Adītājas atzīst, ka vislabākā kokvilna tiek audzēta Ēģiptē.

Likra
Eiropā to sauc par elastānu, ASV — par spandeksu. Tā ir ļoti elastīga (6-8x) sintētiska šķiedra, ko ražo firma DuPont. Lai mainītu citu šķiedru īpašības, pietiek sastāvam pievienot 2% likras. Tā ir gaisa caurlaidīga un labi mazgājas.

Lins
No liniem iegūst ļoti izturīgu dziju, kas karstā laikā dzesē, bet aukstā laikā silda savu valkātāju. Lina tērpus viegli mazgāt, tie ir izturīgi, labi elpo. Vienīgā sliktā īpašība: linu šķiedru grūti nokrāsot košos toņos. Linu šķiedrai mēdz pievienot kokvilnu un viskozi.

Merīnvilna
Merīnvilnu, protams, iegūst no merīnaitām, bet varbūt tu nezināji, ka vislabākā merīnvilna tiek cirpta tikai no skausta, kur vilna ir sevišķi smalka, mazāk kā 24 mikroni. Merīnvilna ir gara, balta un ļoti silta un tās dabīgais viļņojums nodrošina elastību. Turklāt tā nekairina ādu. Kaut šī dzija ir ļoti dārga, tai reti pievieno citas šķiedras, jo, ja tu gribi labu mantu, tad naudu nežēlosi.

Metanīts
Efektdzija ar metāla spīdumu, to ražo no alumīnija, vara, niķeļa vai misiņa folijas. Tā kā šī ir dārga tehnoloģija, tad tagad ražotāji iemanījušies izgatavot efektdziju no plēves, kas pārklāta ar krāsainu līmi. Metanītam pievieno akrilu, viskozi un citas šķiedras.

Mohēra
Par mohēru sauc vilnas dziju, kas vērpta no angoras kazas vilnas. Šīs kazas audzē Turcijā, Dienvidāfrikā, Austrālijā, ASV un Argentīnā. Mohēras šķiedra ir gara, gluda un maiga. Iegūt 100% kazas vilnas pavedienu nav iespējams, tas izjuktu. Lielākais, ko var savērpt ir 83%. Bet pietiek ar 15-20%, lai dzija būtu jauki pūkaina.
Kid mohēra ir pirmais cirpums no kazlēniem, kas nav vecāki par 8 mēnešiem. Adījumi no mohēras ir viegli un gaisīgi, jo jāada ar ļoti rupjām adatām. Turklāt kazas vilna ļoti labi krāsojas, tāpēc dzija bieži ir ļoti košos toņos. Ļoti alerģiska: sākot no vienkārši nepatikas līdz ādas apsārtumiem, elpceļu kairināšanas, acu asarošanas un elpas trūkumam. Mohēras adījumi jāmazgā remdenā ūdenī ar maigu šampūnu. Ja adījums dikti pūkojas, var ielikt uz diennakti saldētavā, dažreiz palīdz.

Neilons
Sintētiska, poliamīdu grupas šķiedra. To izstrādāja 1935.gadā firmā DuPont. Tā kā kopā strādāja Ņujorkas un Londonas ķīmiķi, tad materiāls ieguva nosaukumu NY-lon.
Šķiedra atkal kļuvusi populāra un to bieži izmanto efektdziju sastāvā.

Poliamīdu šķiedru grupa
Viss, kas te rakstīts, attiecas uz sinētiskajām poliamīdu grupas šķiedrām: kapronu, neilonu, tektelu un silonu. Poliamīdu šķiedras iegūst no naftas, dabasgāzes, oglēm. Šķiedru īpašības: labi notur formu, bet slikti ventilējas, slikta gaismas izturība, elektrizējas. Taču pateicoties lielajai izturībai, poliamīdu šķiedras bieži pievieno vilnai, viskozei un akrilam. 100% poliamīdu izmanto efektdziju ražošanā. Ja dzijai pievienoti poliamīdu izcelsmes materiāli, tad tā jāmazgā ļoti uzmanīgi, līdz 40 oC karstā ūdenī. Nedrīkst lietot veļas mīkstinātāju!

Poliesteris
Sintētiska šķiedra, ko pievieno plisētiem audumiem, jo labi tur formu. Taču, ja mazgāsiet poliestera izstrādājumus par 40 oC karstākā ūdenī, tie ļoti saburzīsies. Poliestera šķiedrai nekaitē gaisma, tas atgrūž netīrumus, to neēd kodes, tas ir antistatisks. Parasti to pievieno kokvilnas, vilnas un viskozes dzijai.

Suņu vilna
Suņu vilnas adījumiem galvenokārt ir ārstnieciska iedarbība: pret muguras un locītavu sāpēm, radikulītu, osteohondrozi, nieru vainām un citām ligām. Suņu vilna labi uzsūc mitrumu (35-50% no vilnas svara), ātri izžūst izdalot siltumu un tai pat laikā uzlabo asinsriti, bet valkātāja augums tai pat laikā paliek sauss un silts. Adījumu no suņu vilnas mazgā ar rokām siltā ziepjūdenī, žāvē neizgriežot.
Ja vilnas nav daudz, ieteicams adīt zeķes, jostas, šalles un ielaist adījumā iepretī sāpošajām ķermeņa daļām.

Tektels (Tactel)
Šo šķiedras veidu ar nosaukumu Tactel, reģistrējusi firma DuPont. Tā ir poliamīdu grupas šķiedra, kas labi elpo un tai pat laikā nelaiž cauri vēju. Tektela izstrādājumi ir praktiski nenovalkājami un ļoti ērti, turklāt ļoti piemēroti alerģiskiem cilvēkiem. Tektelu pievieno mohērai, akrilam un poliamīdam.

Vilna
Vilnas dziju iegūst no dažādiem dzīvniekiem: aitām, kamieļiem, kazām, lamām, trušiem un suņiem. Katras sugas vilna atšķiras, bet kā kopīgās vilnas īpašības var minēt: lieliska spēja saglabāt siltumu, kas mainās atkarībā no āra temperatūras; higroskopiska, mīksta un piekļāvīga. Vilna labi ieņem formu un neburzās. Vilna siltumu uztur labāk kā kokvilna un izturīga pret samirkšanu. Vienīgais trūkums: vilnas izstrādājumi mēdz savelties, bet tas atkarīgs no tā, cik stigri vilna savērpta. Lai mazinātu savelšanos un bumbuļošanos, vilnai pievieno mākslīgās šķiedras. Pašlaik visbiežāk vilnu apvieno ar akrilu.
Vilnas adījumus mazgā maigi kā pašas matus, remdenā mīkstā ūdenī ar vilnas mazgāšanai paredzētiem līdzekļiem. Nemērcē, neberž, lieko mitrumu tikai izspaida un žāvē izklātu uz dvieļa.
Vilna saveļas karstumā un mitrumā, kad matu klājošās zvīņas atveras un saķeras viena ar otru un šķiedra saraujas. Ja process notiek negaidīti, tad par izbojāto adījumu ir lielasbēdas. Bet šo īpašību izmanto filcēšanā: uz rupjām adatām ar smalku dziju noada aptuveni uz pusi lielāku gabalu, tad stundu maļ veļas mašīnā verdošā ziepjūdenī.
Vēl viena lieliska vilnas īpašība ir spēja atgrūst netīrumus, tāpēc tērps vakarā jāizliek pavēdināt.
Vilnu bojā kodes un mikroorganismi. Ja vilna ilgi stāv mitra, tā sāk pelēt vai pūt.
Vilnas izstrādājumus nedrīkst žāvēt augstā temperatūrā, nedrīkst ilgi turēt saulē, dzija kļūs trausla. Vilna ir izturīga pret skābēm, bet sārmi to bojā.
Parasto vilnas dziju (lauku dziju) iegūst no aitām. Tā var būt smalka, vidēji rupja un ļoti rupja. Pārdošanā ir gan šķeterēta, gan nešķeterēta dzija, tā ir silta, elastīga, labi mazgājama, nestiepjas, labi krāsojama.
Ķemmdziju jeb gublānu izgatavo no speciāli apstrādātas paaugstinātas kvalitātes vilnas. Ķemmdzija ir ļoti smalka. Adot liek kopā vairākus pavedienus, lai panāktu nepieciešamo dzijas rupjumu. Ķemmdzija ir piemērota visu priekšmetu tamborēšanai un adīšanai. Adījumos no gaišas krāsas dzijas labi izceļas adījuma raksti. Vienkārtīgu ķemmdziju izmanto sevišķi smalku izstrādājumu darināšanai, piemēram, adot apkakles. No divkārtīgas vai trīskārtīgas ķemmdzijas ada smalkus pirkstaiņus.
Ķemmdzija ir ļoti silta, mīksta, elastīga, poraina, nestiepjas, labi krāsojama. Tā ir uzmanīgi jāmazgā, jo var savelties.
Visu iepriekš aprakstīto dziju smalkāku vai rupjāku pavedienu savērpj no jēldzijas. Jēldziju var izmantot arī nesavērptu. Lai tā būtu izturīgāka, var pielikt smalku vilnas vai sintētiskas dzijas pavedienu. Jēldzija ir ļoti rupja, silta, mīksta, gaisīga, bet nestipra un pēc mazgāšanas saplok. To izmanto biezu vestu, džemperu un jaku adīšanai. Labi izskatās dažādi reljefu veidojošie raksti, kas adīti no jēldzijas.

Viskoze
Tā ir pirmā mākslīgā šķiedra, ko pirmoreiz ieguva no celulozes 19.gs. beigās. No visām mākslīgajām šķiedrām tā ir visdabīgākās izcelsmes. Viskoze ir tīkama ādai, hidroskopiska, gaisa caurlaidīga un neuzkrāj statisko elektrību. Parasti viskozi pievieno kokvilnai, vilnai un mohērai. Viskozes izstrādājumi jāmazgā ļoti uzmanīgi ar rokām un maigu mazgājamo līdzekli, to nedrīkst izgriezt, jo slapja kļūst neizturīga.

Zīds
Zīda audumi lieliski pasargā karstā laikā, jo ir vēsi. Bet tas notiek pateicoties tam, ka zīds labi aiztur siltumu! Zīda izstrādājumi jāmazgā ar maigu mazgāšanas līdzekli, nedrīkst žāvēt saulē. Zīdu pievieno kokvilnai, viskozei un sintētiskajām šķiedrām. Tā kā zīda dzijas ir ļoti dārgas, tad Latvijas veikalos nemaz neesmu tādas redzējusi.

PADOMI
Lai vietējās dzijas adījumi nekairinātu ādu, pieliec dzīparam pavedienu Kid mohēras jeb t.s. kazlēnu. Adījums būs maigāks, varēs adīt ar rupjākām adatām un tāpēc tērps iznāks vieglāks.
Ja adījums kož, izmazgā ar vilnai paredzētu mazgāšanas līdzekli un skalojamajam ūdenim pievieno mīkstinātāju.
Ja adījums no mohēras dikti met spalvu, ieliec uz diennakti ledusskapja saldētavā. Dažreiz tas palīdz. Tikai brīdini ģimeni, ir dzirdēti stāsti, ka vīrs, atradis adīkli saldētavā sāk analizēt sievas garīgo līdzsvaru, jo aizrautīgas adītājas mājā līdz šim ledusskapis bija vienīgā vieta, kur nestāv nekas adīts.

Dziju faktūru veidi
Sašķeterējot vai tikai saliekot kopā dažādu šķiedru dažāda rupjuma dzijas, veidojas dzijas ar dažādu efektu.
Grubuļainā dzija - “buklē” vai “frotē”. Labi izskatās vaļīgs labiskais vai kreiliskais adījums no šādas dzijas. Adījuma virsma ir ļoti grubuļaina ar interesantu faktūru. No buklētas dzijas adīts tērps neizstaipās, tāpēc iesaku no tāda materiāla adīt svārkus.
Faktūrdzija. Šai dzijai raksturīgi dažādi efekti: bārkstis, bumbulīši, skariņas. Šo dziju mēdz dēvēt arī par efektdziju. Patreiz ražošana ir ļoti strauji attīstījusies un faktūrdziju klāsts ir plašs un bagātīgs. Dziju izgatavošanā izmanto dažādu dziju kombinēšanu: vilnu ar kokvilnas pavedienu, kokvilnu ar sintētisku diegu, utt. Dzijas var miksēt arī ar jūras zāļu pavedieniem. Jaunākajās kolekcijās parādās faktūrdzijas ap spīguļu efektu, kas der svētku tērpu veidošanai. Man liekas, ka adīt visu tērpu tikai no efektdzijas ir lieka izrādīšanās un naudas tērēšana, vēl satriecošāku efektu var iegūt, ieadot tikai dažas kārtas apkaklē, piedurkņu galos, apakšmalā, priekšdaļā.
Lentīšdzija. Šo dziju ada ar rupjām adatām. Lentītes vari pagatavot arī pati, sagriežot vienāda platuma sloksnītēs zīda vai flīsa audumu.
Plata lentīte volānšallei divās krāsās. Šī rudens modes kliedziens adītāju aprindās. No viena 50 gr kamoliņa iznāk 90 cm gara, 7-9 cm plata šallīte kā boa, ja ada no 5 valdziņiem. Uzņem uz adāmadatas, piemēram, 5 "valdziņus", t.i. aizķer vairākus pavedienus no vienas lentītes malas ik pēc 4 cm, tad apgriež "adījumu" un caur uzņemtajiem "valdziņiem" izada nākamos 5, aizķerot dažus diedziņus no lentītes malas ik pēc 4 cm. Var adīt ne tikai šalles, bet arī apkakles un aproces.
T.s. zeķu dzija. Šī dzija nokrāsota dažādās krāsās ar noteiktu intervālu. Kaut kamolā izskatās necili, adījums iznāk gan svītrains, gan rakstains. Sastāv no vilnas un poliestera. Ieteikums: lai zeķu svītrojums iznāktu vienāds, abas sāc adīt no vienādas krāsas posma. Ja adi jaku, tad priekšadaļas pusi adi no viena kamola, bet mugurpusi ar diviem kamoliem, lai izlīdzinās svītrojums. Interesants efekts iznāk, zeķu dziju adot pečvork tehnikā.
Ir dzija, kam tonis kamoliņā maina intensitāti, var adīt ar vienu kamolu, bet darbs iznāk ar šatiera vai krāsu spēles efektu.
Ir dzija, kur vispirms vilna nokrāsota un tad savērpta.

Kāpēc jāpērk dzija?
1. Dzija lieliski siltina skapi.
2. Dziju iegāde ir labs veids, kā aizpildīt tukšās vietas mājā.
3. Tiek atbalstīta aitkopība, pārstrāde un dziju veikali.
4. Adīt ir lētāk kā doties pie psihoterapeita.
5. Dzija nav pretlikumīga, tā nedara resnu un nav amorāla.
6. Dzijas nevajag barot, tām nav jāmaina pamperi un tās nevajag vest pastaigās.
7. Tāpēc, ka lēta, tāpēc, ka skaista, tāpēc, ka nekad agrāk tādu neesmu redzējusi un šī pirkt gribēšana nevar gaidīt.

No kādas dzijas adīt mazuļiem
Ļoti bieži sievietei rokas sāk niezēt pēc rokdarbiem, kad viņa gaida mazuli. Ja iepriekš nav uzkrāta pieredze dzijas pirkšanā, tad grūti veikalā saprast, ko īsti pirkt. Māmiņas stāsta, ka dziju mazuļiem izvēlas, rūpīgi raugot, lai no pavediena neatdalītos pūkas, jo tās var nokļūt elpceļos. Turklāt mazulis sūkā gan dūrīti, gan pamanās iebāzt mutē kājas pirkstus. Zem nosaukuma Baby var slēpties gan 100% sintētika, gan dzija, kuras sastāvā ir vilna un sintētika. Pašlaik ražotāji sola, ka dralons ir tas materiāls, kas neizraisa nekādas alerģiskas izpausmes. Protams, modernie materiāli ir tīkami, pūkas nemet, bet es gan bērniņam drēbes no sintētikas nevilktu. Ik dienas vides aktīvisti nāk klajā ar satraucošiem pētījumiem par bīstamu ķīmisku vielu atradumiem cilvēku asinīs, kas organismā nonākuši ar kosmētikas, pārtikas, sadzīves ķīmijas un, iespējams, apģērba starpniecību.
Ja man būtu teikšana, es jaciņas, cimdiņus un cepurītes mazuļiem adītu no nekrāsotas merīnvilnas, bet zeķītes — no nekrāsotas latvju aitas. Bērns paaugsies, piemērosies videi un tad jau pamazām sāks izmantot civilizācijas labumus.

Dzijas etiķete
Kad esi nokļuvusi dziju veikalā, pirmajā brīdī apjūc no piedāvājuma daudzveidības. Iesācējām grūti novērtēt, kā izskatīsies iecerētais adījums, kā tas pēcāk valkāsies. Labos dziju veikalos ir noadīti paraugi, lai tu saprastu, kas tad galu galā iznāks no noskatītā kamoliņa. Bet dzijas etiķete jāizlasa rūpīgi jau veikalā. Tā kā dzija nav pārtika vai kosmētika, tad Latvijā nav prasības šo informāciju tulkot valsts valodā.
Uz etiķetes parasti norāda dzijas nosaukumu, svaru, metrāžu, pavediena sastāvu un piktogrammas ar ieteikumiem par tīrīšanu.

Padoms
Kad noņem no kamoliņa etiķeti, nekādā gadījumā neizmet to! Kārtīgi izlasi, saloki un iebāz kamola vidū, lai vienmēr, kad rodas jautājumi, vari atkal pārlasīt.

Dzijas svars

Tā kā dzija ir hidroskopisks materiāls, tad grūti norādīt tās precīzo svaru. Starptautiskie standarti dažādu šķiedru veidiem noteikusi pieļaujamo mitruma procentu: 100% vilnas dzija tas ir 18,25%. Ja pie absolūti sausas vilnas svara pievieno pieļaujamo mitruma svaru, tad iegūst preces svaru. Ja dziju pērc tirgū, tausti fices viduci, jo pārdevēji mēdzot šķeteres turēt tvaikos, lai ir smagākas. Lietainā dienā vispār neiesaku iegādāties dziju tirgū.
Pavediena garums metros

Norāda garumu metros +- 5 m. Jo rupjāka dzija, jo īsāks pavediens. Adītājas uzskata, ka vienam džemperim pieaugušam cilvēkam, ja ada no vidēji rupjas dzijas, vajag 1500 m jeb 1,5 km dzijas.
Dzijas rupjums
Krievijas ražotāji nereti norāda dzijas rupjumu apzīmējošu skaitli, piemēram: Nr.32/2. Pirmais cipars norāda, cik 1 gramā metru dzijas jeb m/gr. Otrais cipars informē, no cik pavedieniem dzija šķeterēta.
Ja dzija ražota valstīs, kur vadošā ir angļu valoda, tad uz etiķetēm nereti var atrast šādus apzīmējumus:
4-ply — četrkārtīga dzija. Parasti garuma un svara attiecība ir 170m/50gr, ada ar 2.-4. numura adāmadatām, 10x10 cm = 28 valdziņi x 36 kārtās.
Light-weight — viegla vērpuma dzija. Parasti garuma un svara attiecība ir 115/50gr. Ada ar 2. .-4. numura adāmadatām, 10x10 cm = 23 valdziņi 32 kārtās.
Double-knit — divkārtīga no 2 pavedieniem vērpta dzija. Parasti dzijas garuma un svara attiecība ir 175m/50g. Adāma ar 5.-6. numura adāmadatām, vidējais blīvums 10x10 cm ir 21 valdziņi x 29-33 kārtās.
Medium-weight — vidēja vērpuma (apvienojumā ar Double-knit pati populārākā dzija, aptuveni 70% no visām vilnas un pusvilnas dzijām ir divkārtīga dzija vidējā vērpumā). Parasti dzijas garuma un svara attiecība ir 85 m/50g. Adāma ar 6.-7. numura adāmadatām, vidējais blīvums 10x10 cm ir 20 valdziņi x 28 kārtās.
Aran-weight — rupja vērpuma dzija: stingri, grodi savērpta, ja pārvērpj, tad dzija šķiebj adījumu uz vienu pusi. Šis ir bieži sastopams defekts grodi vērptajai dzijai, jo "kritisko punktu" noteikt ir ļoti grūti. Ja savērpta pareizi, ļoti ērta iesācējiem un cilvēkiem ar vāju redzi, jo ir parupja, labi tur kopā sašķeterētos pavedienus. Parasti dzijas garuma un svara attiecība ir 90 m/50g. Adāma ar 8.-9. numura adāmadatām, vidējais blīvums 10x10 cm ir 16-18 valdziņi x 23-26 kārtās.
Chunky - ļoti rupja un bieza dzija. Parasti dzijas garuma un svara attiecība ir 50 m/50g. Adāma ar 10. numura adatām, vidējais blīvums 10x10 cm ir 13-15 valdziņi x 19-22 kārtās.
Partijas un krāsas numurs
Ļoti svarīga informācija, ja izrādās, ka esi nopirkusi nepietiekamu daudzumu dzijas. Tad tikai ar etiķetes palīdzību var cerēt otrreiz nopirkt precīzi tādu pašu dziju. Es vienmēr dzijas etiķeti iebāžu kamoliņa viducī, lai vienmēr, kad ir vajadzība, varu pārlasīt. Ja pērc dziju kādam lielgabalam, pieprasi, lai to dod ne tikai no vienas partijas, bet arī no viena iepakojuma, jo veikala mākslīgajā apgaismojumā vari nepamanīt toņu atšķirības. Adījumā to varēs redzēt noteikti. Krāsa numurs būs blakus vārdam color vai Farbe col, partijas numurs — partie lot.
Dzijas etiķeti saglabā arī pēc adījuma pabeigšanas, lai varētu atkārtot, kā tad jaunais tērps kopjams. Nereti gadās, ka dzija pēc mazgāšanas parāda savu īsto dabu: noplūk, saraujas utt. Ja gribēsi sūdzēties, bez pirkuma čeka un etiķetes neko nepanāksi. No sirds iesaku pirms tērpa gatavošanas noadīt paraudziņu un izmazgāt, labāk apmaini dziju pirms adīšanas, nevis pēcāk tiesājies ar patērētāju tiesību aizstāvības biroja starpniecību.
Ieteikumi par adatu resnuma izvēli

Šie ir rekomendējoši ieteikumi, ja tu adi vaļīgi, tad izmantosi smalkākas adatas, ja cieši, jāizvēlas rupjāki irbi.
Adīšanas blīvums 10x10 cm

Ja esi izvēlējusies neparasta materiāla dziju, tad grūti saprast, kāda lieluma adatas jāpielāgo. Noadi labiski 10x10 cm ar adāmadatām, kādas ieteiktas uz etiķetes un salīdzini valdziņu un kārtu skaitu. Iespējams, ka būs jāizvēlas cita lieluma adāmadatas, lai adījums izskatītos tā, kā dzijas izgudrotāji iecerējuši.
Cik dzijas jāpērk?
Nereti dziju ražotāji nāk talkā izmisušajai pircējai, kas ir galīgā nesaprašanā, cik daudz dzijas jāpērk, lai iecerētais tērps iznāktu ar piedurknēm. Pārdevējas jau smej, ka bez 1,5 km dzijas pieaugušam cilvēkam neko pāri vēderam un ar piedurknēm noadīt nevar. Pūkainu un vaļīgi sašķeterētu dziju vajag mazāk, kādus 800 m. Ja dzija smalka, tad vajadzēs lielāku metrāžu, ja rupja — mazāku. Ja adīsi patentadījumos, sviķelī, ar pīnēm — izies vairāk dzijas nekā adot vienkārši labiski vai rakstus ar saadīšanu, apmetumiem un pārstaipiem. Vai adījums būs ar dziļu kakla izgriezumu, vai apkakli līdz ausīm? Nav viegli noteikt, cik dzijas vajadzēs, labāk nopērc vairāk, jo labos dziju veikalos izprot mūsu atkarību un neiesāktās fices maina pret citu dziju.
Ir ticējums, ja liekas, ka dzijas nepietiks, adi ļoti ātri. Vismaz paspēsi trūkstošo dziju piepirkt klāt.
Ieteikumi par adījuma kopšanu
• Aizliegts gludināt
• drīkst gludināt
• Gludināt caur audumu minimālajā temperatūrā 100 oC. Netvaicēt.
• Gludināt caur mitru audumu vidējā karstumā 150 oC.
• Gludināt viegli mitru maksimālajā temperatūrā 200 oC.
• Mazgāt ar rokām
• Aizliegts mazgāt
• Mazgāt tikai ar rokām, ne karstākā par 30 oC ūdenī. Neberzt, neizgriezt.
• Mazgāt ar rokām vai veļas mašīnā saudzīgajā režīmā.
• Mazgāt uzmanīgi, centrifūgā iestatīt lēno režīmu
• Mazgāt ļoti saudzīgi
• Drīkst mazgāt veļas mašīnā
• Aizliegts mazgāt veļas mašīnā
• Drīkst balināt
• nedrīkst balināt
• Tikai sausā ķīmiskā tīrīšana
• Aizliegts nodot ķīmiskajā tīrīšanā
• Drīkst tīrīt ķīmiski bez ierobežojumiem. Citi burti un simboli aplītī informē par vielām, ar kādām drīkst tīrīt ķīmiski. Par to informēt tīrītavas darbiniekus.
• Drīkst izgriezt centrifūgā un žāvēt elektriskajā žāvētājā
• Nedrīkst izgriezt centrifūgā un žāvēt elektriskajā žāvētājā
• Žāvēt siltumā
• Drīkst žāvēt karstumā
• Drīkst karināt uz auklas
• Nedrīkst izgriezt
• Žāvēt izklātu
Dzijas sagatavošana adīšanai
Parasti jau mēs nopērkam veikalā dziju un tajā pat vakarā ķeramies pie adīšanas. Aši noadām paraudziņu, izmērām, aprēķinām valdziņu skaitu un sākam adīt lielgabalu. Ne vienmēr, bet gadās, ka pēc gatavā adījuma izmazgāšanas tas vai nu izstiepjas, vai saraujas, maina krāsu, noplūk, kļūst neglīts. Ja esi prātīga, tad vispirms noadīto paraudziņu izmazgā, izžāvē, notvaicē un tikai tad sāc adīt. Ja dzija dikti pārvēršas, tu to vari aiznest atpakaļ uz veikalu. Ja izrādās, ka dzija stiepjas vai raujas un tas ir pieciešami, tu daudz precīzāk vari aprēķināt, cik valdziņu jāuzmet.
1. Noteikti pirms adīšanas ir jāizmazgā nekrāsota lauku dzija, jo tā ir piesātināta ar eļļām.
2. Pazīstu rokdarbnieci, kas ada tikai no Ogrēs smalkās dzijas. Viņa vispirms satin kamolos dziju tik kārtās, cik biezu nolēmusi adīt. Tad pārtin šķeterēs. Vairākās vietās viegli nosien un maigi izmazgā. Pavedieni saķeras kopā, kļūst daudz pūkaināki un adījums iznāk ļoti cildens.
Ārdītas dzijas sagatavošana darbam
Ja esi nolēmusi izārdīt adījumu un dot tam otru dzīvi, nedrīkst slinkot. Vispirms uzmanīgi izārdi vīles, atrodi ārdāmā pavediena sākumu. Ārdot dziju tin uz elkoņa vai tītavām šķeterē. Tad šķeteres nosien vairākās vietās un maigi izmazgā, iesien galā smagumu un izžāvē pa laikam grozot. Var nemazgātu šķeteri pakārt pirts vai vannas istabas tvaikos. Var dziju satīt diezgan ciešos kamolos, ielikt caurdurī un paturēt virs katla, kur vārās ūdens. Žāvē kamolos.
Samocītu vilnas dziju var atdzīvināt, mazgājamajam un skalojamajam ūdenim pievienojot glicerīnu 1 ēdk/l. Dzija atkal kļūs mīksta un pūkaina.
Ja adījums ļoti savēlies un grūti izārdīt, var darīt tā: šādu adījumu iemērc ziepju šķīdumā, kuram pievienots
• ožamais spirts uz 10 l - 3 ēdamkarotes,
• terpentīns uz 10 l - 1 ēdamkarote,
• spirts uz 10 l - 1 ēdamkarote.
Vispārīgi adījumu kopšanas ieteikumi
Ja tu esi savu adījumu tapinājusi vairākas nedēļas, ceru, negribi šo skaistumu sabojāt dažās minūtēs neprasmīgi mazgājot.
Vilnas adījumus mazgā atsevišķi no citām drēbēm. Adījumu parasti nemēdz mērcēt, bet, ja nu tas tiešām nepieciešams, tad iemērc vēsā ūdenī ne ilgāk kā uz pusstundu, citādi tas sarausies un savelsies. Parasti jau adījumus mazgā ar rokām maigi spaidot. Nedrīkst berzt un staipīt. Remdenā ūdenī labāk šķīst šķidrie mazgāšanas līdzekļi, lieto tikai tādus, kas paredzēti vilnas mazgāšanai. Lieko ūdeni izspaida un citā ūdenī pārliek saņemtu murskulī.
Bet dzīve iet uz priekšu, dziju ražotāji rēķinās, ka cilvēki vairs ar rokām neko nemazgā un daudzus jaunos materiālus drīkst mazgāt automātiskajā veļas mašīnā iestatot saudzīgo jeb vilnai domāto režīmu. Tad bundulis nevis griežas, bet tikai šūpojas. Veikalos var nopirkt speciālus maisiņus, kur ielikt mazgājamos adījumus. Var izmantot arī baltu spilvendrānu. Tikai nepiemirsti to aizsiet.
Adījumus no viskozes nedrīkst izgriezt, jo slapja viskoze kļūst trausla.
Merserizētu kokvilnu drīkst mazgāt veļas mašīnā.
Skalošana
Lai vilnas adījums nesaveltos un nesarautos, to rūpīgi skalo tādas pat temperatūras ūdenī, kā mazgājamais ūdens. Ja ūdens ciets, to var mīkstināt ar etiķi vai citronskābi. Ja dzijas etiķetē nav liegts, tad skalojamajam ūdenim var pievienot mīkstinātāju. Bet nelieto aromatizētu mīkstinātāju, tam pievienotas mākslīgās smaržvielas un tagad jau zināms, ka tās maitā hormonālo sistēmu.
Žāvēšana
Kaut liekais ūdens no adījuma pēc skalošanas ir izspaidīts, nekādā gadījumā tērpu neizkarini. Vispirms ietin to dvielī un atkal izspaidi. Žāvē istabas temperatūrā izklātu uz dvieļa. Nekad nežāvē pie radiatoriem vai saulē. Adījumus neiesaka bāzt centrifūgā. Es gan tā daru, tikai atļauju tai griezties īsu brīdi.
Izžuvušu adījumu var viegli patvaicēt ar gludekli, lai atjaunotu formu. Pūkainus adījumus iesaka tvaicēt no kreisās puses.

Kategorija: Anitras raksti | Pievienoja: anitra (20.11.2009) | Autors: Anitra Tooma
Skatījumu skaits: 7170 | Reitings: 1.0/2
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Rūdis © 2016 |